Ja cilvēks ir miris mājās, dabīgā nāvē, tuviniekiem ir jāsazinās ar mirušā ģimenes ārstu, kurš vai nu ieradīsies pie mirušā un konstatēs nāves faktu, vai arī akceptēs, ka mirušo var nogādāt morgā, un, balstoties uz mirušā slimības vēsturi, izrakstīs “Medicīnisko apliecību par nāves cēloni”. Šī apliecība ir nepieciešama, lai varētu saņemtu Miršanas apliecību. Pēc šīs procedūras tuviniekiem ir jānogādā mirušais morgā, vai arī jāsazinās ar apbedīšanas biroju, kas mirušo nogādās morgā, vai arī, ja tuvinieki mirušo ir nolēmuši glabāt mājās līdz bēru dienai, tad mirušais ir jānovieto aukstā telpā.
Ir gadījumi, kad ģimenes ārsts nevar ierasties uz notikuma vietu lai konstatētu nāves faktu (piemēram- nāve iestājusies naktī vai brīvdienās u.c.), bet mirušā slimības vēsture un nāves cēlonis ģimenes ārstam ir skaidrs. Šajā gadījumā Jums ir jāvienojas ar ģimenes ārstu, ka “Medicīnisko apliecību par nāves cēloni” varēsiet saņemt pie ģimenes ārsta poliklīnikā vai privātpraksē, kā arī saņemiet ģimenes ārsta apstiprinājumu, ka mirušo var transportēt uz morgu.
Ja ģimenes ārsts nevar ierasties, tad var mēģināt sazināties ar ātro medicīnisko palīdzību, kas ieradīsies notikuma vietā, konstatēts nāves faktu un izsniegs dokumentu par nāves konstatāciju. Dokuments, ko izsniedz ātrā medicīnieskā pālīdzība NAV “Medicīniskā apliecība par nāves cēloni”. Dokumentu, ko ir izsniegusi ātrā medicīniskā palīdzība, kopā ar mirušā pasi, ir jāiesniedz ģimenes ārstam, kas uz iesniegto dokumentu pamata, kā arī uz mirušā slimības vēstures pamata, izsniegs “Medicīnisko apliecību par nāves cēloni”. Pēc ātrās medicīniskās palīdzības aizbraukšanas, tuviniekiem ir jānogādā mirušais morgā, vai arī jāsazinās ar apbedīšanas biroju, kas mirušo nogādās morgā, vai arī, ja tuvinieki mirušo ir nolēmuši glabāt mājās līdz bēru dienai, tad mirušais ir jānovieto aukstā telpā. Ātrajai medicīniskajai palīdzības nav pienākums un tā arī netransportē mirušo uz morgu.
Ļoti bieži ir gadījumi kad ātrā medicīniskā palīdzība atsakās braukt pie jau miruša cilvēka, jo ātrā palīdzība sniedz palīdzību dzīviem cilvēkiem, nevis mirušajiem.
Ja cilvēkam ir palicis slikti, ir izsaukta ātrā medicīniskā pālīdzība, un cilvēks ir nomiris medicīnas darbinieku klātbūtnē.
Ātrās medicīniskās palīdzības mediķi konstatēs nāves faktu un izsniegs dokumentu par nāves konstatāciju. Dokuments, ko izsniedz ātrā medicīnieskā pālīdzība NAV “Medicīniskā apliecība par nāves cēloni”. Dokumentu, ko ir izsniegusi ātrā medicīniskā palīdzība, kopā ar mirušā pasi, ir jāiesniedz ģimenes ārstam, kas uz iesniegto dokumentu pamata, kā arī uz mirušā slimības vēstures pamata (ja ģimenes ārstam šī vēsture ir zināma), izsniegs “Medicīnisko apliecību par nāves cēloni”. Pēc ātrās medicīniskās palīdzības aizbraukšanas, tuviniekiem ir jānogādā mirušais morgā, vai arī jāsazinās ar apbedīšanas biroju, kas mirušo nogādās morgā, vai arī, ja tuvinieki mirušo ir nolēmuši glabāt mājās līdz bēru dienai, tad mirušais ir jānovieto aukstā telpā. Ātrajai medicīniskajai palīdzības nav pienākums un tā arī netransportē mirušo uz morgu
Īsumā:
- cilvēks ir miris mājās (konstatē tuvinieks vai ātrā medicīniskā palīdzība)
- ja ir ātrā medicīniskā palīdzība- jāsaņem dokuments par nāves iestāšanos
- jāsazinās ar mirušā ģimenes ārstu (jāsaņem norādes no ģimenes ārsta- nāks vizītē vai drīkst transportēt uz morgu)
- ja ģimenes ārsts nav sazvanāms, nav pieejams- mirušais jānogādā morgā vai vēsā vietā, ja tāda ir pieejama
- mirušais jānogādā morgā (jāsazinās ar izvēlētu apbedīšanas biroju)
- jāsaņem no ģimenes ārsta “Medicīnisko apliecību par nāves cēloni”
